Sausās acs sindroma gadījumā ir asaru plēvītes nepilnvērtība vai stāvoklis, ja ir samazināta asaru izdalīšanās.
Asaru plēvīte acij nodrošina skaidru redzi. Tā zināmā mērā ir atbildīga par to, lai radzene būtu caurspīdīga un gluda, kas nodrošina pareizu staru laušanu. Ja šajā plēvītē rodas izmaiņas - tā kļūst nepilnvērtīga un nespēj laicīgi atjaunoties, cilvēkam var būt svārstīga redze.
Asaras nepieciešamas arī, lai aizskalotu prom radzenes virspusējā slāņa bojāgājušās šūnas. Ja asaru plēvīte nav pilnvērtīga, šie atdalījumi sāk cilvēkam traucēt. Mirušās šūniņas, kuras asaru plēvīte nespēj aizvadīt projām, acīs mēdz veidot tādus kā „diegus”. Pacienti dažkārt saka: “Šorīt no acs izvilku diegu.”
Visbiežāk cilvēki sūdzas nevis par to, ka acis ir sausas, bet par to, ka tās grauž, ir apsārtušas, ātri nogurst, sāp un asaro. Sausās acs sindroma gadījumā asarošana ir reflektora atbildes reakcija uz kairinājumu, izdalītās asaras nav pilnvērtīgas. Minētie simptomi pastiprinās asptākļos, kas veicina asaru iztvaikošanu, acu kairinājumu, retāku mirkšķināšanu. Piemēram, atrodoties sausā gaisā, telpās vai automašīnā, kur darbojas gaisa kondicionieris, stiprā vējā, karstās telpās, žāvējot matus ar fēnu, pavadot ilgu laiku pie monitora, darbojoties putekļainā vai piedūmotā telpā, izteiktā siltumā (sauna, centrālā apkure), izteiktā ultravioletā starojuma ietekmē, lietojot hlorētu ūdeni, kosmētiskos līdzekļus, pielietojot ķimikālijas, nepietiekošs miega režīms u.c.
Apmēram 5 miljonu amerikāņu (vecumā >50 g.) ir atrasta “sausā acs”. Savukārt 25% no aptaujātajiem ASV iedzīvotājiem atzīmē vai cieš no sausās acs simptomiem; jādomā, ka reālie dati ir daudz lielāki.
Sausās acs sindroma risks pieaug, cilvēkam novecojot, jo pēc 40 gadu vecuma mazinās asaru daudzums un mainās to sastāvs. Tā 65 gadu vecumā asaru produkcija sastāda ap 60% no tā apjoma, kāds bija 18 gadu vecumā.
Sausās acs sindromu var veicināt uzturēšanās netīros, putekļainos apstākļos, dūmos, sausā gaisā.
Nereti sausās acs sindroms sastopams, cilvēkam slimojot ar dažādām iekšķīgām saslimšanām. Tās ir locītavu slimības (piemēram, reimatoīdais artrīts), arī endokrinoloģiskas patoloģijas (diabēts, vairogdziedzera slimības), kardioloģiskas, autoimūnas saslimšanas (tādas, kas ietekmē imūnsistēmu), zarnu, kuņģa slimības, kā arī onkoloģiskas, hematoloģiskas (saistītas ar asinsradi, asins sastāva izmaiņām), psihiskas saslimšanas un infekcijas. Sausās acs sindroms var būt pazīme arī t.s Šegrēna sindromam, kad cilvēkam novērojams arī citu gļotādu sausums.
Sausās acs sindroms var attīstītiess arī, lietojot medikamentus – pretiesnu, pretklepus, pretsāpju, nomierinošos, hormonālos preparātus, antihistamīnus, kontraceptīvos, diurētiskos līdzekļus, kā arī acu pilienus.
Sausās acs sindromu var veicināt gan slimības, gan preparāti, kurus lieto šo slimību ārstēšanā. Tādēļ ir grūti noteikt, kas ir īstais sausās acs sindroma iemesls – piemēram, psihiska saslimšana vai nomierinošie līdzekļi, ar kuriem to ārstē.