«Šodien mēs dzīvojam vidēji par 34 gadiem ilgāk kā mūsu sentēvi. Vēl viena vesela pieaugušo dzīve ir pievienota mūsu dzīvei. Bet mūsu kultūra vēl ne līdz galam ir apzinājusies, ko tas nozīmē. Mēs vēl joprojām dzīvojam pēc vecā trafareta, kad dzīve tika vērtēta kā loks (ar kājām uz leju apgriezts “u” burts). Tā ir ļoti sena metafora. Tu piedzimsti, sasniedz augstāko savas dzīves punktu dzīves viducī, bet pēc tam turpini savu dzīvi uz leju, uz nevarību. Un vecums tiek uzskatīts par patoloģiju…Bet man šķiet, ka daudz piemērotāka metafora dzīvei ir TREPES, cilvēka garīgā izaugsme. Vecums nav patoloģija, vecums ir potenciāls” (Džeina Fonda).
Acu struktūras un funkciju pārmaiņas ar gadiem notiek tāpat, kā visā organismā. Izmaiņas, kas radušas ādā mums ir pieņemams fakts, vairums to ļoti labi apzinās. Bet izmaiņas, kas rodas acīs daudzreiz pacientiem liek šaubīties un uzdot sev atkal un atkal dzirdētus jautājumus, tādus kā –Kādēļ manas rokas kļūst par īsām, lai izlasītu iepriekš labi salasīto tekstu; Un acu baltumi – kādēļ tie pasarkst un vēl parādas graušana, asarošana; Vai tas ir normāli, ka , vakaros lasot, parādās nepieciešamība pēc gaišākas spuldzes; Šūt uz tumša fona ar melnu diegu kļuvis grūtāks uzdevums; Kādēļ braucot krēslas apstākļos biežāk jāizmanto brilles?
Kas tad notiek mūsu acīs ar gadiem??? Caurspīdīgā, abousēji izliektā lēca, kas acs ābolā atrodas speciālā vietā var būt pirmā, kas mums par to ziņo. Lēcas izliekuma maiņas saistībā ar akomodācijas muskuli atļauj fokusēt priekšmetu attēlus, piemēroties to apskatei gan tālumā, gan tuvumā vienādi skaidri. Ar gadiem mainās lēcas īpašības – veidojas tās kodols, lēca kļūst cietāka. Tuvumam sāk vajadzēt piemērotas brilles. Mainoties lēcas ķīmiskajam sastāvam, mainās tās krāsa (kļūst dzeltenīgāka), rodas apduļķojumi (šo stāvokli sauc par kataraktu). Kataraktas progresēšana var būt nemanāma, attīstīties gadiem; bet ir arī gadījumi, kad lēcas apduļķojums ir centrāls un ļoti drīz izsauc redzes traucējumus - miglošanos, žilbšanu, bieži nav iespējams piemeklēt brilles, nereti pievienojas kontrastjūtības samazināšanās, iespējamas lasīšanas briļļu stipruma izmaiņas. Kataraktas ārstēšanas metode ir operācija.
Mainoties acs iekšējam muskulim, kas regulē zīlītes (atverīte varavīksnenē) platumu, tā kļūst šaurāka un vājāk reaģē uz gaismas pārmaiņām. Lasot nepieciešams spēcīgāks apgaismojums, krēslā un tumsā grūtāk vadīt automobīli; pie faktoriem, kas vēl to ietekmē, jāmin arī kontrastjūtība, perifērās redzes stāvoklis un temps, kādā redzes analizators spēj apstrādāt informāciju un dot pavēli reaģēt uz esošo situāciju, respektīvi – reakcijas ātrums.
Ir vesela rinda acu saslimšanu, kas sākotnēji var pacientam neradīt subjektīvus traucējumus. Tās ir cieši sasitītas ar mūsu asinsvadu stāvokli. Pie šada veida saslimšanām pieder glaukoma, ar vecumu saistīta tīklenes centrālās daļas deģenerācija, diabētiska acu saslimšana u.c. Par šīm saslimšanām runāsim atsevišķi.
Mūsdienās gandrīz katrs otrais pacients, kas apmeklē acu ārstu, zināmā mērā cieš no sausās acs slimības. Ar gadiem producēto asaru daudzums samazinās, rodas izmaiņas asaru sastāvā, mainās acs virsmas reakcija uz temperatūras svārstībām, gaisa kustības u.c. faktoriem.
Lai savlaicīgi atklātu, ārstētu, novērstu dažādas acu saslimšanas, ir nepieciešama regulāra pilna pārbaude pie acu ārsta.