Piesakiet vizīti


Lasīt vairāk

Biežāk uzdotie jautājumi

Acs darbība ir līdzīga fotokamerai. Redzes sistēma sastāv no vairākām daļām. Gaismas stars caur radzeni, acs priekšējo, caurspīdīgo kupolveida virsmu ienāk acī. Varavīksnene, acs krāsainā daļa, regulē acī ienākošās gaismas daudzumu, tā maina zīlītes izmēru un acī ienākošās gaismas daudzumu. Aiz zīlītes atrodas lēca, kas safokusē gaismas staru uz tīklenes. Tīklene ir plāns slānītis, kurā atrodas daudz gaismas jutīgi receptori. Fotoreceptori pārvērš gaismas staru elektriskajos impulsos. Šie signāli tiek apstrādāti un pa redzes nervu tiek nosūtīti uz smadzenēm. Patiesībā mēs redzam ar smadzenēm, acis tikai uztver vizuālo informāciju un sāk šo sarežģīto procesu.
Miopija jeb tuvredzība ir acs refraktīvais stāvoklis, kad acs optiskā sistēma ir pārāk spēcīga. Izpaužas kā slikta, miglaina redze tālumā. To var koriģēt ar negatīvu briļļu lēcu vai kontaktlēcu palīdzību. Veicinošie faktori ir ģenētika, ilgstoša tuvuma slodze. Parasti parādās pusaudžu gados vai pēc 25 gadu vecuma.
Hipermetropija jeb tālredzība ir refraktīvais stāvoklis, kad acs optiskā sistēma ir pārāk vāja. Grūtības parādās skatoties tuvumā. To var koriģēt ar pozitīvu briļļu lēcu vai kontaktlēcu palīdzību.
Astigmātisms ir ļoti bieži sastopams. Gaismas staram krītot cauri optiskajām, stari lūzt atšķirīgos leņķos, un uz tīklenes attēls neveidojas vienā plaknē. Attēls nav ass, bet ir izplūdis. Astigmātisms veidojas summējoties radzenes un lēcas optiskajiem stiprumiem, tas viens otru var pastiprināt vai neitralizēt. 
Regulārā astigmātisma gadījumā staru laušana stiprums visos meridiānos ir vienāds. To iespējams koriģēt ar cilindriskām briļļu lēcām, toriskajām kontaktlēcām, toriskajām intraokulārajām lēcām un refraktīvo ķirurģiju. Irregulārā astigmātisma gadījumā radzenes izliekums vienā meridiānā ir atšķirīgs. Šo astigmātisma veidu ir grūti koriģēt.
Presbiopija ir refraktīvs stāvoklis, kad skaidras redzes tuvuma punkts ir attālinājies. Par presbiopiju jeb vecuma tālredzību sāk runāt, kad akomondācijas amplitūda ir samazinājusies, acs lēca vairs nespēj sasprindzināties tā, lai skaidri redzētu. Tas notiek aptuveni 42-45 gadu vecumā, ja cilvēks ir emetrops (ar labu redzi). Hipermetropijas gadījumā presbiopija var parādīties ātrāk, miopijas gadījumā vēlāk. Koriģē ar briļļu un kontaktlēcu palīdzību.
Ambliopija ir samazināts redzes asums vienā, vai abās acīs. To mēdz dēvēt arī par slinko aci. Bērnam augot redzes sistēma attīstās līdz ar viņu, ja, kaut kas to traucē, smadzenes un redzes sistēma nespēj adekvāti strādāt, netiek aktivizētas visas šūnas. Ja šūnas netiek kairinātas, neizveidojas atbildes reakcija. Kā cēloņi var būt iedzimta katarakta, šķielēšana, refrakcija, plakstiņa noslīdējums u.c.
Lai acs iemācītos strādāt, pielieto oklūzijas, briļļu korekciju, medikamentozu terapiju, operācijas. Jo laicīgāk tiek uzsākta ambliopijas ārstēšana, jo labāki rezultāti sagaidāmi. Ja bērna vecumā, netiek ārstēta slinkā acs, tad pieaugušā vecumā, ambliopijas acij ir samazinās redzes asums. To nav iespējams uzlabot ar briļļu, kontaktlēcu vai operāciju palīdzību.
Vājredzības gadījumā redzes asumu nav iespējams uzlabot ar briļļu lēcu, kontaktlēcu, medicīniskām manipulācijām vai operācijām. Ierastās lietas, kā lasīšana, rakstīšana, iepirkšanās, ēst gatavošana vai televīzijas skatīšanās ir apgrūtināta. Biežāk izplatīta cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma. Parasti izraisa acu slimības vai veselības stāvoklis, piemēram, vecuma makulas deģenerācija, glaukoma, cukura diabēts. Lai arī kāds būtu redzes pazemināšanās iemesls, redzi vairs nav iespējams uzlabot, tomēr ar pareizu ārstēšanu un rehabilitāciju ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti.

Vesela acs lēca ir caurspīdīga un gaisma bez grūtībām tiek tai cauri.

Katarakta ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās. Ja izveidojusies katarakta, lēca sabiezē un kļūst duļķaina. Gaismai ir grūti tai izlauzties cauri, un redze aizmiglojas. Lēcas apduļķošanās apjoms un veidi var būt dažādi. Ja apduļķošanās izveidojusies tālāk no lēcas centra, tad kataraktas esamību var arī neievērot. Katarakta var būt par cēloni miglainam vai saplūdušam attēlam.

Ar glaukomu slimo visā pasaulē un joprojām tā ir viens no vadošajiem akluma cēloņiem. Glaukoma ir lēni progresējoša slimība, kas izpaužas ar izmaiņām redzes nervā un redzes laukā.
Glaukomas riska faktori ir:
·acu spiediens,
·vecums – attīstās pēc 40 gadu vecuma,
·iedzimtība - pirmās pakāpes radiniekiem risks saslimt ir 4-8x lielāks,
·vispārējas saslimšanas - cukura diabēta pacientiem risks saslimt ar glaukomu ir 2x lielāks; ·asinsvadu slimības,
·ilgstoša steroīdu lietošana,
·smēķēšana,
·traumas.
Glaukoma var būt iedzimta vai iegūta. Iegūta glaukoma var būt atvērta kakta glaukoma un slēgta kakta glaukoma. Slēgta kakta glaukoma raksturojas ar glaukomas lēkmēm, kuras nav iespējams nepamanīt. Šī veida glaukomas sākotnējās pazīmes var būt periodiskas galvassāpes, redzes miglošanās un varavīksnenes loki ap gaismas avotu.
Lai pilnvērtīgi apskatītu visas acs struktūras, vislabāk veikt medikamentozu zīlīšu paplašināšanu. Ja tas tiek darīts, zīlītes tiek saplašinātas un atslābināti acs muskuļi. Kā sekas novērojama sliktāka redze tuvumā, nedaudz tālumā, grūtāka koncentrēšanās spēja un lielāks apžilbšanas risks. Medikamentu darbības laiks ir individuāls, parasti 1-3 stundas. 
Optiksā koherentā tomogrāfija ir neinvazīva acs izmeklēšanas metode. Īsā laikā ar gaismas stara palīdzību, kas atstarojas no tīklenes, ir iespējams iegūt augstas izšķirtspējas acs dibena, tīklenes attēlus. Attēlos iespējams redzēt tīklenes šķērsgriezumu, visus tīklenes slāņus un struktūras. Var būt situācijas, kad ārsts ar aci nevar ieraudzīt izmaiņas, ko uzrāda OCT. Tā kā attēli tiek saglabāti ir vieglāk sekot līdzi pacientu dinamikai un laicīgi pamanīt izmaiņas. Lieto tīklenes centrālo daļu, redzes nerva un citu tīklenes daļu skenēšanai. Iespējams sekot līdzi tīklenes izmaiņām un glaukomas gaitai. Var lietot arī acs priekšējo daļu skenēšanai.
Vairāki acu un smadzeņu bojājumi var izraisīt perifērās redzes zudumu, kā arī citas redzes lauka patoloģijas. Redzes lauks tiek veikts, lai noteiktu redzes lauka defektus, aklās zonas jeb skotomas. Redzes lauka defekti var parādīties agrīni, pirms problēma tiek konstatēta.
Redzes lauka defekts un atrašanās vieta sniedz informāciju par redzes nerva un redzes sistēmas gaitu galvas smadzenēs. Piemēram, redzes nerva izmaiņu gadījumā, ko izraisa glaukoma var novērot specifiskas redzes lauka izmaiņas. Cita veida redzes lauka izmaiņas var liecināt par tīklenes slimībām, optisko neiropātiju, smadzeņu audzējiem un insultu.