Glaukoma

2019. gada 30. aprīlis

Glaukoma ir viens no galvenajiem neatgriezeniska akluma iemesliem pasaulē. Trīs lielās glaukomas grupas ir iedzimta glaukoma, primāra atvērta kakta glaukoma (POAG) un slēgta kakta glaukoma, katra no tām iedalās vairākās apakšgrupās.

Retāk izplatīta ir slēgta kakta glaukoma, kad periodiski rodas sāpes acīs un galvā, miglojas redze un, skatoties uz gaismas avotu, parādās varavīksnes loki. Reizēm, acs spiedienam strauji ceļoties, rodas lēkme ar tādiem pašiem simptomiem. Var būt slikta dūša un pat vemšana. Lēkmi mēdz provocēt stress vai ilgstošs darbs ar noliektu galvu. Akūtas glaukomas lēkmi ir jāpārtrauc pēc iespējas ātrāk, jo redzi iespējams zaudēt dažu stundu laikā.

Visbiežāk sastopamā glaukomas forma visā pasaulē ir primāra atvērta kakta glaukoma (PAKG), kas ir multifaktoriāla, hroniska, progresējoša redzes nerva neiropātija, kas neārstēta noved pie neatgriezeniska akluma. Galvenie simptomi ir progresējošs redzes asuma un redzes lauku zudums, kas parasti sākas no nazālās puses, kur redzes lauki jau normā ir šaurāki, tāpēc ir grūtāk pamanāms. Gala iznākums ir tuneļveida redze, tad pilnīgs neatgriezenisks aklums un iespējams arī sāpīga acs.

Glaukomas iemesli joprojām nav pilnībā izpētīti. Diagnosticējot glaukomu, mēs varam palēnināt tās progresēšanas ātrumu, bet nekādā gadījumā nav iespējams atgūt jau zaudēto redzes defektu, tāpēc ir svarīgi pēc iespējas agrīnāk to atklāt un uzsākt ārstēšanu, kuras mērķis un arī vienīgais, līdz šīm pierādītais faktors, kas spēj palēnināt tīklenes ganglionāro šūnu bojāeju un glaukomas progresēšanu, ir intraokulārā spiediena pazemināšana, kas iespējama ar medikamentiem, lāzerterapijas vai operācijas palīdzību. Zemāks (normas robežās) intaokulārais spiediens (IOS) nozīmē labāku redzes nerva aizsardzību, taču diemžēl ir gadījumi, kad, pat maksimāli pazeminot IOS, glaukoma turpina progresēt. Agrīnās stadijās glaukoma progresē relatīvi lēnāk nekā vēlīnās, tāpēc uzsākot ārstēšanu agrīni, ir vieglāk pasargāt redzes nervu no bojājuma nekā sākot ārstēt vēlīnās stadijās.

Glaukomas progresēšanas ātrums ir kā no kalna ripojoša bumba – slimības sākumā tā progresē lēnāk, bet pēc tam arvien ātrāk un ātrāk. Glaukomu nereti dēvē par kluso redzes zagli, jo ļoti ilgu laiku cilvēks var nejust nekādus simptomus, tamdēļ ir svarīgi regulāri pārbaudīt ne tikai IOS, bet arī redzes asumu un apskatīt acs priekšējās un mugurējās struktūras, īpaši redzes nervu diskus, un, ja nepieciešams, veikt arī papildus izmeklējumus.

Rodas jautājums, kad tad īsti uzsākt glaukomas skrīningu?

Pēc Amerikas Oftalmologu asociācijas rekomendācijām, cilvēkiem, kuri jaunāki par 40 gadiem, un kuriem nav glaukomas riska faktoru,  pilna acu apskate ir jāveic reizi 5-10 gados. Jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņam biežāk ir jāapmeklē acu ārsts. Ja ir kāds no glaukomas riska faktoriem, tad pilna acu pārbaude jāveic: 40-54 gadu vecumā reizi 1-3 gados; 55-64 gadu vecumā – reizi 1-2 gados; ,bet pēc 65 gadu vecuma reizi 6-12 mēnešos.

Glaukomas riska faktori ir paaugstināts IOS, glaukoma ģimenes anamnēzē, cukura diabēts, arteriālā hipertensija, kortikosteroīdu terapija, anamnēzē acu un galvas traumas, acu slimības vai acu operācijas, hipermetropija (tālredzība), miega apnoe, afroamerikāņu izcelsme (primāra atvērta kakta glaukoma), Austrumāzijas izcelsme (slēgta kakta glaukoma).

Ja ir glaukomas riska faktori, vai ir aizdomas par glaukomu pēc standarta izmeklēšanas, tad obligāti jāveic papildus izmeklējumi: perimetrija jeb redzes lauku pārbaude, gonioskopija jeb acs priekšējās kameras kakta apskate ar spraugas lampu, fundus oculi jeb acs tīklenes fotografēšana. Optiskās koherences tomogrāfija (OCT) ir neinvazīva attēldiagnostikas metode, ar kuras palīdzību var apskatīt, izvērtēt redzes nerva un tīklenes struktūras un agrīni diagnosticēt ne tikai glaukomu, bet arī citas redzes nerva un tīklenes slimības. Bez tam ar OCT palīdzību iespējams monitorēt glaukomas radītā redzes nerva bojājumu dinamikā, kā arī izvērtēt terapijas efektivitāti.  Ja ir aizdomas par glaukomu OCT jāveic obligāti, taču jāatceras, ka tā nav glaukomas diagnostikas “ekspressmetode”, kas aizvieto citus izmeklējumus. Izvērtējot redzes laukus ar datorizēto perimetriju, kas ir subjektīva metode, ieteicams veikt vismaz 3 secīgus izmeklējumus, lai varētu spriest par bojājuma pakāpi un izslēgt tā saucamās “mācīšanās kļūdas”.

Ja ir neskaidras etioloģijas redzes nerva neiropātija, kurai ir glaukomas pazīmes (palielināta redzes nerva ekskavācijas – diska attiecība vai samazināta redzes nerva apmalītes biezums), glaukomai raksturīgi redzes lauku bojājumi un normāls acs iekšējais spiediens, tad rodas aizdomas par normāla spiediena glaukomu, kas ir viena no POAG veidiem.

Normāla spiediena glaukoma ir saistīta ar acs asinsrites pasliktināšanos, ko lielākoties izraisa zems asinsspiediens un asinsvadu tonusa autoregulācijas traucējumi. Normāla spiediena glaukomas pacientiem bieži vien sastopams perifēro asinsvadu vazospazmas, migrēna, kā arī ir palielināts insulta risks.

Aptuveni 50% glaukomas gadījumu IOS ir normas robežās vienas vizītes laikā, tāpēc, ja ir kaut mazākās aizdomas par glaukomu, IOS mērījumi jāveic atkārtoti un dažādās diennakts stundās. Fizioloģiski veselam cilvēkam augstākais IOS parasti ir ap plkst. 8-9 no rīta, tāpēc kāds no mērījumiem būtu jāveic agri no rīta. Redzes nervu bojā ne tikai paaugstināts IOS, bet arī tā saucamie IOS pīķi diennakts laikā. Redzes nervs pret bojājumu visjūtīgākais ir nakts laikā, jo tad ir zemāks arteriālais spiediens, tamdēļ samazināta redzes nerva perfūzija, un tas kļūst jūtīgāks pret pat ne tik augstu IOS. Intraokulārā spiediena normas robežas ir no 12-22 mmHg, bet tomēr katram cilvēkam var būt sava individuālā norma. Ir gadījumi, kad pat pie paaugstināta IOS redzes nerva bojājums vēl nesākas, bet diemžēl ir arī cilvēki, kuriem pat pie it kā normāla IOS attīstās glaukomatozs redzes nerva bojājums jeb tā saucamā normāla spiediena glaukoma. Kā skrīninga metodi var izmantot bezkontakta tonometriju, kur acs iekšējo spiedienu mērī ar gaisa plūsmu, bet, ja ir aizdomas par glaukomu, vai tā jau ir diagnosticēta, tad labāk IOS mērīt ar kontakta metodēm. Zelta standarts IOS mērīšanā ir Goldmana aplanācijas tonometrija.

Glaukomas ārstēšanu parasti uzsāk ar medikamentiem (acu pilieniem). Atkarībā no slimības stadijas medikamentus var lietot monoterapijā vai kombinēt. Kombinējot glaukomas medikamentus, jācenšas izvēlēties atšķirīgus darbības mehānismus, lai uzlabotu efektivitāti.

Par maksimālu medikamentozo terapiju tiek uzskatīta triju medikamentu kombinācija. Ja uz maksimālas medikamentozās terapijas fona IOS pietiekoši nepazeminās, un progresē redzes nerva bojājums, tad nākošai solis ir lāzerterapija vai ķirurģiska ārstēšana. Selektīvo lāzertrabekuloplastiku var izmantot arī, ka pirmās izvēles ārstēšanu, ja paredzam, ka pacientam varētu būt problēmas ar medikamentozās terapijas līdzestību, vai citu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas lietot acu pilienus. Visbiežāk izmantotā ķirurģiskā metode it trabekuloplastija, kā citas metodes jāmin drenāžas implantu ievietošana sekundāru glaukomu gadījumos.

Atpakaļ uz sarakstu
Lasīt vairāk