Vecuma radīta makulas deģenerācija (VMD) ir galvenais vājredzības iemesls gados vecākiem cilvēkiem, īpaši cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem.

Etioloģija nav skaidra, bet riska faktori ir vecums, iedzimtība, smēķēšana, uzturs, paaugstināts asinsspiediens, gaismas iedarbība. Ar vecumu saistītas tīklenes izmaiņas tādas kā lielas vai sausās drūzas vai tīklenes pigmentepitēlija izmaiņas nav retas parādības vecākiem cilvēkiem. Aizvien vairāk gados veco cilvēku saskarās ar VMD iespējāmību un potenciālu centrālās redzes zuduma risku, jo dzīvo ilgāk.

Dažiem cilvēkiem VMD progresē ļoti lēni un redzes zudums neparādās ilgu laiku. Citiem traucējums attīstās strauji un var novest līdz centrālās redzes zudumam vienā vai abās acīs. Neskatoties uz ierobežotu redzi, VMD neizraisa pilnīgu aklumu. Ir iespējams redzēt, izmantojot perifēro redzi.

VMD pastāv divās formās: sausā formā un mitrā jeb eksudatīvā formā. No pacientiem ar VMD 90 % cilvēku ir sausā forma un 10% ir mitrā forma. Mitrā forma tiek uzskatīta par progresējošu VMD un var būt smagāka. Sausā VMD forma var pāriet mitrajā VMD formā, tāpēc nepieciešamas regulāras pārbaudes. Abas formas var izraisīt redzes izmaiņas.

Sausā forma sākas ar drūzām, kas rodas Bruha membrānā, ja tā progresē, var veidoties tīklenes centrā atrofisks perēklis, aiziet bojā fotoreceptori. Mitrā formā forma novērojama, kad zem tīklenes sāk ieaugt asinsvadi, ko varētu ietekmēt asinsvadu augšanas faktors (VEGF), veidojas subretinālā neovaskulāra membrāna, rezultātā veidojas rētas un redze ir ļoti zema. 

VMD simptomi: redzes miglošanās, centrālās skotomas (pleķi), metamorfopsijas (redzes izkropļojumi, taisnās līnijas var likties kā izlocītas līnijas). Cilvēki var sūdzēties par grūtībām atpazīt sejas, vadīt automašīnu, lasīt, par to, ka izkrīt burti, var būt grūtības darīt darbu tuvumā, jo zūd objekti. VMD radītas funkcionālās izmaiņas: pazemināts redzes asums, redzes lauka zudumi, samazināta kontrastjutība, izmainīta krāsu redze.

Diagnosticēšanai izmanto: oftalmoskopiju, Amslera tīklu, fluorescences angiogrāfiju, OCT, krāsu redzes testus.

 

Amslera tests jāapskata ar katru aci atsevišķi 30 cm attālumā. Ja nepieciešams jālieto briļļu vai kontaktlēcu korekcija.

Vērojot Amslera tīklu, jāatbild uz sekojošiem jautājumiem:

Vai centrā redzams punkts?

Vai skatoties uz punktu, redzamas visas testa malas?

Vai horizontālās un vertikālās līnijas ir taisnas un paralēlas?

Vai visas rūtiņas ir vienādi skaidras?

 

Ja novērojiet līniju liekšanos, pleķus vai citas izmaiņas, nepieciešama acu ārsta konsultācija!

Lasīt vairāk